Ar muzikālo izteiksmes līdzekļu klāsta paplašināšanu grupa sagaidīja arī 20 gadu jubileju – tapa folk-rok-operas versija par Raiņa lugu Spēlēju, dancoju, kur līdzās tautas mūzikas instrumentiem ieskanējās ne vien elektriskā ģitāra, bet arī sempleri, sintezatori un orķestrācijas. Ar šo mūziku 2001. gadā tika uzvesta fantasmagoriska mistērija, kuru veidojis Lietuvas teātris Miraklis kopā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu. 2005. gadā – vērienīgs deju spēles iestudējums Agra Daņiļeviča horeogrāfijā ar gandrīz tūkstoti dalībnieku IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, bet 2007. gadā studijā Dauka režisore Roze Stiebra un māksliniece Helēna Heinrihsone pabeidza pusstundu garu animācijas filmu Spēlēju, dancoju, kurā arī skan šī pati Iļģu mūzika, tikai īsinātā versijā.
Šajā desmitgadē norisinās Iļģu garākās, dažas pat ilgāk par mēnesi, ASV tūres. 2001. un 2003. gadā šīs tūres rīko Anna Rūtiņa. Anna iegulda milzīgu darbu, sarunājot, plānojot un organizējot. Spēlēts tiek visdažādākajos festivālos, klubos, universitātēs, pārsvarā tikai amerikāņu auditorijai. Ar īrētu busiņu ASV tiek izbraukātas no viena gala līdz otram. 2007. gada tūri un nākošās rīko Benita Jaundālderis, viņa kļūst par Iļģu ASV menedžeri un palīdz ar organizatoriskiem padomiem. Seko arī citi tālie braucieni – 2001. gadā uz Ķīnu, 2002. gadā atkal uz Austrāliju, lai piedalītos Latviešu Kultūras dienās, kas šoreiz notiek Sidnejā. Pēc 2004. gada, kad Latvija iestājas Eiropas Savienībā, notiek daudzi koncerti dažādās Eiropas valstīs.
Turpinot īpašo rūpi par klausītāju jaunāko paaudzi, radās Ilgas ideja ar Iļģu palīdzību pievērst ļaužu uzmanību bērnu un jauniešu gadskārtējam folkloras festivālam Pulkā eimu, pulkā teku (PEPT), tāpēc 2004. gadā iznāca albums Rāmi un ne, kur Iļģi ir aranžētāju un instrumentālistu lomā, bet tautasdziesmas dzied PEPT labākie dziedātāji.
2006. gadā iznāca kāzu dziesmu apkopojums Ne uz vienu dienu, iezīmējot tendenci, kas turpmāk izrādījās noturīga, – atteikšanās no roka bungām, lai niansēti sadzirdētu cits cita stīgu saspēli. Izmantojot tautasdziesmu kā iedvesmas avotu, Iļģi ne tikai nav vairījušies no mūsdienīgu muzikālu tēmu un instrumentu izmantojuma, bet arī kuplinājuši skanējumu ar citu tautu folkloras elementiem. Jau iepriekšējos gados mūziķi demonstrēja pārliecību, ka latviskas dzīves skaņā ne ķeltu, ne slāvu akcents nav neiederīgs un to tikai bagātina. Albums Ne uz vienu dienu turpināja šo atziņu – ierakstā uzvēdī afrikāņu un bluegrass mūzikas vēsmas (ugandieša Samites Mulondo balss un kalimba, Marka Federa bandžo). 2006. gada jūlijā Iļģiem sevišķi vērtīgu ceturtdaļgadsimta jubilejas velti pasniedza World Music Charts Europe (WMCE) apskatnieki, iebalsojot Ne uz vienu dienu otrajā vietā starp labākajiem world music ierakstiem Eiropā. Tā ir lielākā starptautiskā profesionālā atzinība, kādu līdz šim Latvijā saņēmuši šā mūzikas virziena pārstāvji.
Tālākā dzīve šajā desmitgadē – īsos fragmentos no Ilgas dienasgrāmatām:
«2006. gada decembrī svinam 25-gadi. Piecu koncertu tūri noslēdzam Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, ar īpašo viesu, Pēterburgas grupas Reelroad piedalīšanos; to organizē mūsu menedžeris Sergejs Bižāns. 2007. gada vasarā veicam eksperimentu. Atrodam lauku mājas, kuras saimnieki mums viesmīlīgi piešķir uz nedēļu, sarunājam izbraukuma ierakstu studiju, un tur lielā jautrībā ierakstām albumu Ej tu dejot, kas klajā tiek laists 2008. gadā. Vēl 2007. gada rudenī ir neaizmirstama ASV tūre, ko šoreiz rīko Benita Jaundālderis. Ej tu dejot ir pēdējais albums ar Vilni Strodu pie bungām, šajā pašā gadā mums pievienojas Mārtiņš Linde. Šis nu ir sastāvs, kādā Iļģi spēlē pēdējo desmitgadi.»
2009. gada Jāņos iznāk albums Īsākās nakts dziesmas, ilgi lolots un ar īpašu dizainu apveltīts. Top arī videoklips vienai no albuma dziesmām – Saule brida; klipa autore ir Anna Druka. Ziemassvētkos izņēmuma kārtā Iļģi laižas piecu koncertu tūrē kopā ar Hansabankas kori un Rīgas Danču klubu.
2010. gadā Iļģi pirmoreiz spēlē Jāņu vakarā Dzegužkalnā. Līdz tam Ilga atraidīja visus piedāvājumus, jo uzskata, ka Jāņus nevar svinēt pilsētā, taču Signei Sniedzei un pārējiem iļģiem izdevās Ilgu pierunāt… Turpmākajos gados tā kļūst par tradīciju – spēlēt ne tikai koncertu, bet arī dančus vairāku stundu garumā, palīdzot radīt tradicionālo Jāņu sajūtu Rīgas augstākajā kalnā.
2008.-2010. gados Iļģi koncertē arī vietās, kur nav spēlējuši iepriekš, – Horvātijā, Itālijā, Austrijā, Vācijā, Īrijā, Luksemburgā, Maskavā… un arī kaimiņos, festivālā Suklegos Lietuvā un izcilajā Vīlandes festivālā Igaunijā.