Latvijas postfolkloras kustības aizsācēji un starptautisku atzinību guvusī world music grupa Iļģi dzimšanas dienu svin 21. aprīlī. Toreiz, 1981. gada pavasarī, Iļģuciema kultūras nama vadība izlēma dibināt folkloras ansambli un uzaicināja to vadīt nesen konservatoriju beigušo vijolnieci Ilgu Reiznieci, kura tajā laikā darbojās arī folkloras kopās Skandinieki un Bizīteri.
Iļģi dzima kā folkloras ansamblis šā vārda tradicionālajā izpratnē. Viņi brauca pie teicējiem, mācījās dziesmas un instrumentu spēli, paši darināja tautastērpus un mūzikas instrumentus; uzzināto un apgūto dziedāja, stāstīja, rādīja, mācīja citiem – kur vien Latvijā atrada dzirdīgas ausis un redzīgas acis. Mūzikas spēlēšana bija cieši saistīta ar interesi par latviešu tautas senvēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, mitoloģiju, tradīcijām. Šo tēmu pētīšana stiprināja latviešu tautas nacionālo pašapziņu, ko padomju vara uzstājīgi centās iznīdēt, tādēļ nodarbošanās ar folkloru tolaik tika vērtēta kā disidentiska.
Kopš dibināšanas grupā darbojas Ilga Reizniece, gadu vēlāk pievienojās koklētājs un dūdinieks Māris Muktupāvels. Kopš 1999. gada Iļģu pamatsastāvā ir Gatis Gaujenieks, bijušais ASV latviešu rokgrupas Akacis līderis, basģitārists un dziedātājs, tagad skaņu režisors, producents un ierakstu studijas īpašnieks (Ilgu un Māri Gatis pazīst kopš rokmūziķa gaitām grupā Jauns mēness, kur abi iļģi gādāja par tautisku akcentu). Kopš 2001. gada Iļģos muzicē Egons Kronbergs, kurš spēlējis ģitāru arī grupā The Hobos un duetā U.K. Kopš 2008. gada Iļģu bundzinieks ir Mārtiņš Linde, kurš spēlējis arī citos muzikālos projektos – F.Art, Pete Anderson& The Rhytm Kings, Time After Time, Otra Puse u.c.
Iļģos savulaik muzicējuši vēl daudzi citi dvēselē radniecīgi un talantīgi mūziķi – Juris Riekstiņš, Irēna Matisone, Māra Zariņa (Klotiņa), Andris Prančs, Guntars Gabranovs, Biruta Kipļuka (Ozoliņa), Zane Šmite, Arnolds Dāle, Jānis Abens, Māra Kalniņa, Mikus Čavarts, Gints Sola, Arnolds Kārklis, Juris Kroičs, Vilnis Strods. Katrs ienesis savu akcentu meklējumu ceļā, ko iezīmē 17 albumu diskogrāfija un labāko dziesmu un horeogrāfiju izlases.
Svarīga auditorija Iļģiem ir bērni un jaunieši, jo Ilga ir mūzikas un folkloras skolotāja, vadījusi ar latviešu folkloru saistītas nometnes un nodarbības bērniem un pieaugušajiem gan Latvijā, gan ārzemēs, Iļģi bieži koncertējuši arī skolās. Kopš 1989. gada Iļģi spēlējuši mūzikas festivālos, kultūras svētkos un citos dažāda mēroga sarīkojumos Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Uzbekistānā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Šveicē, Čehijā, Horvātijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Beļģijā, Luksemburgā, Ķīnā, Malaizijā, Kanādā, Austrālijā, bet visvairāk – ASV. Piecas reizes Iļģi saņēmuši Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu par labāko mūsdienu tautas mūzikas albumu, divas reizes – Lielo mūzikas balvu. Iļģi ir pamanīti arī pasaules mūzikas apritē, world music mūzikas topos gūstot augstus vērtējumus.
Iļģu mūzikā valdošais noskaņu spektrs uzplaukst no suģestējoša miera, kas dod spēku likt bēdu zem akmens, līdz nevaldāmam, dzirkstošam dzīvespriekam. Tie rada viens otru, papildina un uztur, tās ir divas viena no otras neatšķeļamas puses, bez kurām nevar pastāvēt veselums – tā ir dzīve, kuras mūžseno kārtību apliecina Iļģu skaņu māksla.
DISKOGRĀFIJA:
Rāmi, rāmi (MC; 1993)
Bāreņu dziesmas (CD, MC; 1993)
Riti (1996)
Saules meita (CD, MC; 1998)
Sēju vēju (2000)
Agrie gadi (2 CD; 2002)
Spēlēju, dancoju (2002)
Kaza kāpa debesīs (2003)
Rāmi un ne (2004)
Totari (2005)
Ne uz vienu dienu (2006)
Ej tu dejot (2008)
Īsākās nakts dziesmas (2009)
Tur saulīte pērties gāja (2011)
Izlase (2011)
Tur kur mīti (2016)
Spēlēju. Dancoju. Dejoju. (2017)
FILMOGRĀFIJA:
Man vienai māsiņai (1984, Roze Stiebra, animācija, 10’)
Tēvu tēvi laipas meta (1984, Rodrigo Rikards, koncertfilma, 20′)
Krauklītis (1986, Kārlis Auškāps un Jānis Holšteins, Latvijas Televīzijas iestudējums, 163’)
Atvelc, pelīt, miedziņu (cikls Pasaciņas, 1997, Roze Stiebra, animācija, 2’)
Spēlēju, dancoju (2007, Roze Stiebra, animācija, 33’)
Iļģi šodien:
Ilga Reizniece – balss, vijole, kalimba, kokle, stabule, vargans
Māris Muktupāvels – balss, kokles, dūdas, akordeons, stabule, radziņš, vargans
Gatis Gaujenieks – balss, basģitāra, ģīga, mandolīna, ukulele
Egons Kronbergs – ģitāra, basģitāra, bazuki
Mārtiņš Linde – sitamie instrumenti, perkusijas
Grupā vēl muzicējuši:
Juris Riekstiņš – cītara, sitamie instrumenti / 1981-1982
Irēna Matisone – balss / 1981-1990
Māra Zariņa (vēlāk Klotiņa) – balss, idejas / 1981-1983
Andris Prančs – balss / 1981-1982
Guntars Gabranovs – balss, ģīga, vargans /1982-1990
Biruta Kipļuka (vēlāk Ozoliņa) – balss, kokle / 1985-1987
Zane Šmite – balss / 1987-1996 un joprojām koncertos
Arnolds Dāle – sitamie instrumenti / 1992-1994
Jānis Abens – ģitāra / 1996-2001
Māra Kalniņa – balss, ģīga / 1997-1999
Mikus Čavarts – sitamie instrumenti / 1997-2002
Gints Sola – ģitāra /1998-1999, reizēm arī vēlāk
Arnolds Kārklis – ģitāra / 1999-2001, reizēm arī vēlāk
Juris Kroičs – sitamie instrumenti / 1999-2001
Vilnis Strods (Villijs) – sitamie instrumenti / 2003-2008, reizēm arī vēlāk
Bigorāfijas līkločus apkopoja un izstāstīja Ilga Reizniece, Kristīne Matīsa un Mārtiņš Zviedris.